Centrālā Āfrika ir kontinenta sirds. Šeit, stērējot mitīgajās koku mežos un pie plūdējošajām upēm, saglabājās kultura, kas nezināt civilizācijas rēķini. Tās simboli nav gaisāmi, bet dziļi. Tie runā ar pēdēkošo būtnes balsīm, lapu zīmēm un lietas rītumu. No maskaradniecības tānci līdz iegrēšanām durvīm — visas tas nav tikai māksla, bet dzīvā atminēšanās.Maska — gada veidols Centrālajā Āfrikā maska nav tikai apdīvots. Tā ir starp pasaulēm pilsēta. Katra maska ir savi vārds, savi vēsture. Tās pievēršas rītus, lai izraisi būtnes pēdēko būtnes gada, lūgās aizsardzību vai izcesē būlgano. Materiaļi — koks, kauli, zemi noātrītas krāsas. Formas — no ģeometriskām līdz zoodīrmas. Maska nav statiska. Tā dzīvo kustībā tāncībā.Rapsodija skulptūrā Centrālās Āfrikas koka figūras nav portreti. Tās ir simboli. Katra pozīcija, katra līnija ir nozīmēta. Rīkstas rokas uz gaismu — molība. Sagrieztie kāji — gatavība darbam. Figūras dažreiz attēlo pēdējo būtnes, kuras skatās uz pēcākajiem. Tās iegrēžas no saviem koku sāniem un klāj olīvu — lai aizsargātu no mitruma un laika.Tīklošana un ģeometrija Centrālāfrikāņu tīkli nav tikai odē. Tā ir valoda. Krāsas un uzskari pārraidīt informāciju par statusu, cilti, vecumu. Rāfija, koki, lēks — visas tas tiek izmantotas izveidošanai. Sāpēji ģeometriskie ornamenti nav nekas nesāki: tie saistīti ar kosmoloģiju, ar pasaulēm. Daži uzskari var izskaidrot vēsturi visu cilti.Meža bumbas — ciema balss Centrālajā Āfrikā bumba nav tikai mūzikas rīks. Tā ir komunikācijas rīks. Bumbas bungsana pārraida ziņas līdz desmit kilometriem attālumā. Katra ciema zina savu rītumu, savu valodu. Bumbačs ir uztērēts cilvēks. Tās rokas runā gaisām vairāk nekā vārdi.Iniciācijas rītus — pāreja uz pieaugušo dzīvi Centrālās Āfrikas tautās iniciācija nav tikai rīts, bet pārveidošanās. Jaunieši gaitas ceļās pāri izpratnes: fiziskām, garīgām, emociālām. Tie mācās ne tikai rēķināšanas, bet arī atbildību. Iniciācija dažreiz ilgst vairāk nekā nedēļas, bet arī mēnešus. Tās simboli ir ī ... Read more